mēs, dārzeņi, marinējamies burciņās

es kārtējo reizi esmu nonākusi pie "sensacionālas" atklāsmes, ka es par daudz domāju. un pat ne tā, ka man tam būtu laika. domāšana aizlien priekšā citām lietām (darbam, miegam utt). Un kā vienmēr, jo vairāk to domu galvā grozi ar apziņu, ka nevjadzētu tā domāt, jo stulbāks paliec.
tā man pa vidu visam ienāca prātā geniāla doma iet apēst savas domas. nu tā burtiski - norīt kopā ar vistreknāko lazanju ielejā + milzu tiramisu un noskalot ar baltvīnu. grūti pateikt, vai vainīgs bija tas pēdējais posms vai kaloriju/tauku daudzums kopumā, bet gultā pirms aizmigšanas es vēl pāris apļus ar karuseli izbraucu.
kas notika ar domām? uhhh...man liekas, ka kalorijas tikai palīdz.
izdomāju, ka man ir visas tiesības domāt tā kā domāju, ka tādēļ es neesmu slikts cilvēks, un tie no jums, kas nonāks ellē (un es esmu droša, ka tādi būs) mani tur nesatiks.
laiku pa laikam mēs visi kādu domu savā burkā marinējam. tikai cits glumāku, cits ne tik ļoti.

p.s. manas marinādes recepte pieprasa labu mūziku. šoreiz man garšai šo prasās:

http://www.youtube.com/watch?v=hSH7fblcGWM
(ja links atkal nedarbojas, sameklējiet paši: sia - breathe me)

p.s. nē, tā nav drukas kļūda. es nevaru uzrakstīt mīkstināto G ar šo klaviatru. :)