kā saglabāt siltumu

ar jauno draudzeni Leilu nakšņojām teltī. un, protams, tieši tajā naktī vajadzēja lietum kā no muzikālajām strūklakām gāzties, tikai ar to atšķirību, ka ūdens dangāšana pa telts jumtu ausis īpaši nelutināja. var jau teikt, ka tas bija tas, kas neļāva mums aizmigt, bet, ja tā pavisam godīgi, tad palikšana teltī vasaras vidū nav tik daudz domāta gulēšanai, kā sarunām par visu un neko. un tā mēs aizrunājāmies par siltuma saglabāšanu. attiecībās, nevis teltī. kā to noturēt, kad pa vidu attiecībām iezogas attālums?

mūsdienās, kad ar lidmašīnu var nokļūt prakstiski jebkur, cilvēki maisās pa pasauli gandrīz nemitīgi. un tā maisoties arī satiekas, katrs no savas pasaules malas, bet tik traki saderīgi, ka nekāds attālums nākotnē nevar šķirt. nu, tā vismaz saakumā šķiet. kaut ko attālums attiecībās pamaina gandrīz vienmēr (atkarīgs no attāluma un ilguma), taču..ne vienmēr uz sliktu. bet par to vēlāk.

vispirms nākas atradināties no kopīgiem ieradumiem. sāk pietrūkt visas tās lietas, kuras kādreiz bijušas pilnīgi pašsaprotamas un, iespējams, pat maznozīmīgas. rīta tējas tase, kopīgs pusdienlaiks, sadošanās rokās un "kā man šodien gāja" sarunas - tas viss pēkšņi ir citādi. tagad ir "labrīt" sms telefonā, pusdienlaiks dažādās laika joslās, pāris bildes, lai nepiemirstu kā izskatās, un, labākajā gadījumā, pagaras telefonsarunas. nav gluži tas pats, ne?

šodien par dažām vienkāršām lietām, kas padarīs attālumu kaut nedaudz ciešamāku.

sūti pastkartes vai raksti īstas vēstules

zinot, cik astronomiskas summas dažos tīklos tiek pieprasītas par starptautiskiem zvaniem un sms, starpība starp naudu, ko iztērē markās vai telefonsakaros, nav nemaz īpaši liela. vai nav vispār. bet emocionālā starpība ir milzīga. iedomājies, cik mīļi būtu "labrīt" sms vietā saņemt skaistu, rokrakstā rakstītu pastakrti! nemaz nerunājot par to, kāda vērtība piemīt vēstulēm! protams, ir labi saglabāt tādu ātru saziņas veidu kā internets vai sms, bet papildus tam dažas vēstules radīs daudz vairāk siltuma.

nemoci telefonu, gaidot zvanu

telefonam nudien nekas nenotiks, ja abi (tu un telefons) būsiet ārpus mājas un nodarbināti. prātam ir nepieciešams kaut kas, ap ko grozīties. sēžot mājās un hipnotizējot telefonu, tu tikai sāksi būvēt versijas, kāpēc zvans kavējas vai sms liekas strupa, ko tas varētu nozīmēt, kur un ar ko tavs ceļotājs tagad ir. un ko vispār dara... galu galā, brīdī, kad telefons iezvanīsies, tu būsi pārgaidījies, aizdomu pilns un pārjūtīgs. tā vietā, lai pateiktu ko mīļu, uzdosi muļķīgus jautājumus un, lai ko otrs teiktu, klausuli visdrīzāk noliksi pikts. tāpēc nemoci sevi, otru un telefonu, pazūdi no mājas, palasi grāmatu, uzkop māju, aizej uz zoo - turpini dzīvot! un tas daļēji atrisinās arī mazo, kluso greizsirdību, kas agrāk vai vēlāk uzpeld. lai tiktu galā ar to -

atceries, jūs abi jūtaties līdzīgi

tavs aizbraucējs mācās kopā ar veselu baru superatraktīviem cilvēkiem, vai viņa draugam ir izskatīga māsa/brālis, kas daudz laika pavada ar viņiem, un tev pat sķiet, ka dažās bildēs viņš flirtē ar blakus stāvošajiem? mazā, viltīgā greizsirdība piezagusies nevienam nemanot. bet tagad padomā - vai tad tu tiešām flirtē ar saviem pretējā dzimuma draugiem? vai tad tevi vispār interesē, ka kāds mēģina flirtēt ar tevi? (lai kas viņš arī būtu - angļu valodas skolotājs, pastnieks, trešā stāva kaimiņš vai paardevējs kioskā aiz stūra), pat ja samērā pievilcīgs? visdrīzāk taču, ka ne. tu tver katru mirkli, ko vari pavadīt ar savu tālinieku, bet pievilcīgajiem pretējā dzimuma draugiem drīzāk paraudi uz pleca, kā tev tava mīļuma trūkst.

un tici man, otram ir tāpat.

esi atklāts un izpaud emocijas

ikdienā daudz par to, kā jūties, pasaka tava stāja, sejas izteiksme vai balss tembrs. čatojot internetā paliek tikai sausais atlikums - teksts, kuram bieži vien var tik piedēvēts dažāds emocionālais fons. ir svarīgi, lai tādēļ nerastos mulķīgi paarpratumi. atklātība gan ir svarīga vienmēr, neatkarīgi no attāluma, bet te tai zināmā mērā vajadzētu robežoties ar tiešumu. nosauc savas emocijas vārdos! lai otrs jūt, kad esi apmierināts un kad kaut kas tevi nomāc.

izdomā interesantus veidus, kā pavadīt laiku kopā

ja vien abiem ir internets, paveras milzu iespēju lauks. saslēdzieties tiešsaistē un uzspēlējiet kādu spēli, kas jums abiem patīk. noskatieties kopā filmu. uzņemiet viens otram smlieklīgu fotokomisku ar sevi galvenajā lomā. tas var būt pilnīgi jebkas. jebkas, kas rada zināmu tuvības sajūtu un liek pasmaidīt :)

es solīju pastāstīt arī par labo pusi. pirmkārt, kā jau teicu, tu sāc atkal novērtēt visas tās mazās lietas, kas jūs vieno. katram mazam mīļam vārdiņam ir divkāršs svars. un atkalredzēšanās prieks atsver visas atšķirtībā pavadītās dienas..nekas jauns un oriģināls.? bet tieši tik vienkārši tas arī ir :)

I am Charlotte Simmons

zinu, zinu, ka otrdiena jau garaam, bet taa saucas graamata, kuru tagad lasu. Bet vispirms par autoru. Toms Wolfs (Tom Wolfe), pilnaa vaardaa Thomas Kennerly Wolfe, savaa muuzhdien baltajaa uzvalkaa, kas ir vinja firmas ziime jau gadu desmitiem, ir dziiva Njujorkas legjenda. Lasot vinja graamatas, praataa nevareetu ienaakt, ka vinjam shobriid ir jau 77 gadi, un graamata " I am Chralotte Simmons " ir izlaista tikai pirms chetriem gadiem. Taa runaa, ka vinjsh, pirms raksta jaunu graamatu, sadraudzeejas ar konkreetiem tipaazhiem, lai pats pievilktos ar visu tiem raksturiigo - dziives stilu, runas veidu, nu, buutiibaa visu. Taa vien liekas, ka kaadu laiku pirms shiis graamatas izdoshanas, vinjsh ir labu briidi paviesojies pie studentiem... jo graamatas galvenie varonji ir tieshi vinji. mani nebeidz paarsteigt tas, cik preciizi vinjsh atdarina jaunieshu runas veidu...ja es tagad iedomaajos savu vecteevu rakstaam graamatas, lietojot taadus izteicienus, tad..vispaar, ja godiigi, es to pat nevaru iedomaaties. :)

lai nu kaa, vinja graamatas ir kaut unikaals. liela dalja no taam, patiesibaa, ir balsiitas uz reaaliem notikumiem, piemeeram, taa pati " The Right Stuff". Es gan nezinu, vai jums tas kaut ko izsaka, bet visur citur pasaulee, kur '79 gadaa nevaldiija cenzuura, taa bija absoluuts bestsellers. Taapat kaa veelaak, 1987tajaa, " The Bonfire of the Vanites", kas gan ir briivs izteeles auglis (nevis uz realitaati balstiita). lai saprastu manu sajuusmu par Tomu Wolfu, iesaku izlasiit vismaz shiis triis gaamatas.

mazliet salkani jau ir, bet kuru tas tagad interesee

nonaacu pie secinaajuma - kad viedoklji dalaas, visgruutaak vienoties ir tiem, kuriem patiik piekaapties.

bet tomeer tas ir bezgala piemiiliigi kaa divi cilveeki var iesliigt diskusijaas tikai taadeelj, ka abi veelas buut miilji...un izdabaat :)

upsii deiziis :D

tas tagad ir Tomasa jaunaakais un populaaraakais teiciens. blakus 'o mai gaaaaaad!' un 'fantasssstisks' :))))

jebkuraa gadiijumaa - atvainojiet manu prombuutni, esmu vai nu aiznjemta, vai nogurusi. shodien bija paaris briivas stundas, bet taas nudien pie kompja negribeejaas pavadiit. taa vietaa izgaaju araa ar jaunajaam draudzeneem un uzsitu kaartiigu meitenju klachinju. sapratu, ka man tas pat mazliet pietruuka. nekad gan taa iisti meiteneem neesmu uzticeejusies (kaa jau starp puikaam augusi), bet peedeejo gadu laikaa pat biju pieradusi. un tagad, kad kaadu laiku vieniigais, kam vareeju uzticeeties, bija mans pieziimju blocinjsh, ir tiiri labi aprunaaties ar dziiviem cilveekiem :) pie tam, cilveekiem ar kuriem nekad ieprieksh taa neesmu runaajusi. iepaziishanaas process vienmeer ir interesants.

zheel gan, ka shodien fochuku aaraa neizvilku. Te, ielejaa, maakonji savilkushies. njemot veeraa, ka esmu krietnu tiesu augstaak virs juuras liimenja nekaa Latvija, maakonji, sapluustot ielejaa, aizsedz gandriiz visus kalnus un teju vai maajaam jumtus skraapee :) nu ne gluzhi vispaar, bet skats taads briizhiem ir.

braalis man te vakar mazliet uzbrauca par valodu... eh, nu..pirmkaart, man te nav latviskaas klaviatuuras. ar to naaksies samierinaaties. otrkaart, vairaakumaa gadiijumu es te rakstu buudama krietna paguruma staavoklii, tas daudz ko maina. it iipashi gramatikas kvalitaati :D bet vispaar joki mazi ar taam valodaam. briizhiem pati nepiefikseeju, kaa maisu visas kopaa. par to ir atljauts aizraadiit. par paareejo kush! :) anda laba meitene :)