grimstot pamatīgā garlaicībā..

..es šodien pilnīgi bezmērķīgi klīdu pa tvnet lapām, meklēdama ko interesantu, un tas man atkal atgādināja kaut ko, par ko prātoju jau pasen - kādēļ raksti sadaļā "Vīriešiem" vienmēr ir daudz aizraujošāki nekā sadaļā "Sievietēm"? pavisam nopietni, kādēļ cilvēki uzskata, ka sievietēm noteikti gribas lasīt par diētām, zīlēšanām, bērnu kabatas naudām un jaunumiem pamperu tirgū? tā kā mums tiešām nekā cita, interesantāka dzīvē nebūtu... es arī gribu lasīt par Džeimsa Bonda filmām, bārmeņu knifiem, velotūrismu un robotiem! jā, robotiem! tā vien liekas, ka sieviešu sadaļa ir paredzēta pašam sievišķības kalnagalam (nu tam ar ciku cakām, rozā nagiem un žurku padusē), tādai (vismaz) puslīdz inteliģentai un vispusīgai mūsdienu sievietei tur īsti darīt nav ko. saki, ko tad tu vispār tur ej? es neeju! :) visu sadaļu sadaļa tik un tā ir "Tehnoloģijas un Zinātne"! :)

vle mazliet labas mūzikas - http://www.youtube.com/watch?v=e8E2DyXO3Tk&feature=related
un arlabunakti! :)

ja man nebūtu kauns runāt ar tukšu gaisu..

..tad es noteikti šo vietu pārvērstu videblogā.

vispār, kas zin, varbūt es kādreiz arī kaut ko tamlīdzīgu te ielieku, bet, goda vārds, no malas tas izskatās daudz vienkāršāk nekā patiesībā ir. te es atzīšos vienā no savām vājībām - es esmu slimīga youtube vlogu skatītāja (vlog=video blog, ja kāds nav ar terminu pazīstams). mazliet apskaužu viņu drosmi runāt miljoniem cilvēku priekšā un vēl arī to dabiskumu, ar kādu viņi to dara. satriecoši magnētiskas personības! būtībā tādi paši cilvēki kā es un tu, un tavs trešā stāva kaimiņš, bet viņos klausās, ar viņiem un par viņiem diskutē milzu masas. šodien redzēju klipu mtv, kur saliktas liela daļa no pazīstamākajām youtube sejām, un, zini, uz mani iedarbojās vienkarši apburoši. lielisks veids, kā piesaistīt uzmanību. un tad es aizdomājos, muļķīgi mūzikas videoklipi ir viena miljonā daļa no tā, ko viņi varētu popularizēt. viņi tiešām lielas lietas varētu darīt. es te tagad par cēliem mērķiem domāju..

var jau būt, ka tas tāds meitenīgs naivums, bet man patīk domāt, ka tāds brīdis pienāks :) es vēlaizvien mazliet pacilātā garastāvoklī no vakardienas un mazliet sajūsmināta par rītdienu, iespējams tādēļ :)

jūtos kā makgaivers

ne visi var pus minūtes laikā no saplēstas kurpes un matu gumijas pagatavot jaunu kurpi, ne? :D vispār man vēlāk arī otra saplīsa, bet tur es tiku galā ar momentlīmi, pavisam neoriģināli.
tagad, saprotot, ka man laikam būs vajadzīgas jaunas kurpes, varētu gaidīt, ka es sākšu murmulēt par cenām, inflāciju utt. vispār sākšu, jā, tikai mazliet no citas puses.
man ir noriebies, ka visi par to vien runā. un vēl par cūkām valdībā, medicīnas sistēmu un saistītajām tēmām. līdz kaklam. ja tā atklāti, par to maļ visi un visur. un vienmēr. jebkurai tēmai pienāk brīdis, kad vairs neko īpaši jaunu nevar pateikt, tāpēc cilvēki griež uz rinķi to pašu veco. Es labi saprotu, ka pažēloties vajag, kā tur bija? - dalīta bēda pusbēda? vai dalīta bēda divas bēdas? bet man to jūsējo (ne pusi, ne veselu) nevajag, goda vārds, un jums manējo netik, pietiks mums katram ar savējo.
tāpēc es arī tagad aizvēršos.
vispār man vakar bija brīnišķīga diena. ir cilvēki, kurus, pa retam satiekot, kaut kādā mistiskā veidā rodas enerģija skriet atkal tālāk un rosīties. diezgan likumsakarīgi gan, ka no viņiem rodas viegla atkarība.. :)))

labam garastākoklim atkal dziesma - http://www.youtube.com/watch?v=Uec35ppYLIc

tā biju es!

džīzes kraist, ož pēc sēra! tas laikam no negaisa. vai arī bezmiega, grūti pateikt, tad visādi brīnumi rādās. man vajadzētu izbeigt to snauduļošanu vairākas reizes dienā, tad varbūt arī pa naktīm miegs nāktu :D

lai nu kā, vispār es gribēju runāt par pavisam ko citu. kāds no jums vakar filmu "The Soviet Story" redzēja? satriecoša filma šī vārda vistiešākajā nozīmē. nav jau tā, ka es nebūtu zinājusi par filmā notiekošo, vēsturi kārtīgi mācījos, bet, redzot reālus dokumentālus kadrus, kaut kas iekšā tomēr salūzt. Kā mana mamma teica - vai vispār ir iespējams iztēloties, kas tas ir par pārdzīvojumu, par kuru cilvēkiem ir tik neaprakstāmi grūti runāt visu mūžu, lai cik gadu paietu?

un beidzot kaut kur skaļi izskan viedoklis, pie kura es pieturos jau sen - viņi nav likušies mierā un neliksies. viņi vēl (vai atkal) rosās un te vēl labu brīdi nebūs droši. paranojā ieslīgt negribu, tāpēc šai tēmai vienkārši metīšu mieru. pagaidām.

p.s. tas gan nav gluži primārais iemesls, kādēļ drīzumā uz Vāciju dodos, tomēr, ja kaut kad dzirdat panorāmā, ka Marksa un Engelsa statujas Berlīnē ir nogāztas, ziniet, tā biju es. atkal jau jāsaka, ka beidzot kāds ir skaļi pateicis to, par ko es domāju jau sen. tās statujas ir smiešanās tieši sejā par visu, kas noticis. nav neviena pārliecinoša iemesla, kādēļ tām tur vēl būtu jāstāv. pavisam nopietni.

otrdienās par grāmatām

tā tagad būs tradīcija. pēdējā laikā ir iespēja tikt pie labas literatūras, jāpiebilst gan, ka ne latviešu valodā. vismaz daļu no grāmatām, par kurām runāšu, visdrīzāk var atrast arī latviski, bet, ja arī ne, tad varu aizdot savējo :)

savu klejojumu laikā Īrijā netaisos iegriezties, bet šīsdienas grāmatas autore ir tieši no turienes. Cecilia Ahern (necentīšos vārdu latviskot) dzīvo un raksta Dublinā, sākumā nodarbojusies ar žurnālistiku, bet pēc savas pirmās grāmatas izlaišanas vairāk pievērsusies rakstniecībai, un tajā viņai ir acīmredzams talants. reizēm šķiet, ka neko īpaši jaunu vairs nav iespējams izdomāt, vairāk vai mazāk visi sižeti šķiet jau kaut kur redzēti, un tomēr viņas grāmata "If You Could See Me Now" to paveic, tā aizrauj tieši ar to, cik ļoti neparasta tā ir. stāsts kā tāds ir diezgan meitenīgs, nu, tu jau zini.. par sievietes galīgi ne vienkāršo dzīvi, tad parādās vīrietis (tikai šis nav nekāds parastais... lai gan, tā jau visas saka :D ) un bla bla.. nemaz tik interesanti neizklausās, ko? Bet, ja godīgi, ir grūti aprakstīt labāk, jo es nemaz negribu sīkāk stāstīt, tā es pilnīgi nolaupītu visu šīs grāmatas lasīšanas burvību. es varu atklāt tikai tik daudz, ka grāmata liks jums atgriezties bērnībā, atdzīvināt iztēli un iespējams pat noticēt! kam? paši redzēsiet! :) zinot, ka viena liela daļa manu draugu ir milzīgi, lasītnegriboši slinķi, pievērsīšos labākajai daļai - pēc grāmatas motīviem tiek veidota arī filma ar Hugh Jackman galvenajā vīriešu lomā, tā kā pavisam drīz (nu šogad pavisam noteikti :D) varēsiet redzēt to uz ekrāniem. noskatieties! sevis (manis) pēc! :)

par skricelējumiem un mērfija likumiem

čau visiem, kas nenoslinkoja un nosūtīto linku tiešām atvēra! principā uz lielu jūsu aktivitāti sākumā neceru, bet tā kā citas iespējas dzirdēt kā man iet jums droši vien nebūs, nāksies vien šo lapu apmeklēt, heh :) Tie, kas ir pazīstami ar iepriekšējo emuāru (traki foršs vārds, ne?) jau aptuveni zina ko gaidīt, bet cerams arī pārējiem būs interesanti. un pirms kāds ir paspējis to pateikt - jā, es zinu, ka sen, seeeeeen neko neesmu rakstījusi, bet šis te jau ir pierādījums, ka es mainos uz labo pusi, tā kā kuš! :))

pieslēdzoties šodienas tēmai, es esmu nonākusi pie secinājuma - ja ir kaut kas pasaulē, kam es tiešām uzticos, tad tie ir Mērfija likumi. pēdējā laikā tie pierādās viens pēc otra, tam puisim, Mērfijam, goda vārds, kāda balva pienākas. viņš esot bijis pavisam parasts tehniķis/inženieris vārdā Evdards, kas strādājis ASV gaisa spēku bāzē, un viņa pirmais un leģendārais likums - "Ja ir veids, kā izdarīt kaut ko nepareizi, viņš to atradīs." - dzima 1949. gadā pēc tam, kad kāds strādnieks nepareizi sasprauda vadus kādai ierīcei, ar kuru testēja.. nu vispār nav svarīgi ko. jebkurā gadījumā, tas ātri ieguva popularitāti un tagad varam atrast kaudzēm likumu, kurus radījuši jau Mērfija fani.
ja tā godīgi, es gan neteiktu, ka tāda lietu kārtība mani īpāsi iepriecina. tas drīzāk ir ironiski, kā ikviens Mērfija likums noved Tevi atkal pie tā paša pirmā pamatlikuma. un pat brīdī, kad liekas, nu pat jau viss būs nostājies vietās, atkal notiek kas tāds, kas pierāda, ka Edvardam bijusi taisnība. sāk skanēt pagalam pesimistiski, bet bez uztraukumiem - pēc Mērfija vārdiem nekas nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk.. :)

- - - - - - - - - - - - - - - - - - -

te mazliet vairāk no viņa krājumiem - http://roso.epfl.ch/dm/murphy.html
un pirms aizejat, paklausieties mazliet labas mūzikas! - http://www.youtube.com/watch?v=4LqcE-1NMUo