ak dies, kas par sliņķi!!

errrrgh, jā, šoreiz jāsāk ar atvainošanos. zinu jau zinu, ka laika trūkums nav nekāds attaisnojums, piecas minūtes mazam ierakstam var atrast vienmēr (lai gan nē, tās nekad nav piecas minūtes. pus stunda kā minimums), bet pēdējā laikā man katra minūte ir dārga. bet daudz šajā tēmā es šodien braukt negribu. labāk par to, kas interesants man galvā sakrājies.

saaksim ar kārtējo stulbumiņu, ko uzraku internetā.

atceros gadījumu, kad mans angļu draugs klubā latvijā netīšām uzskrēja virsū savam dvīņu brālim. nu, ne gluži, bet gandrīz vai. radinieki viņi nebija (lai gan... kas to var zināt..??), bet pēc skata gandrīz atšķirt nevarēja. tā jau saka, ka teju vai katram kaut kur pasaulē ir līdzinieks. Nu, kā ir, gribi atrast savējo? es varētu vēl pavilkt garumā un neteikt, bet, lai iet - apciemo www.ilooklikeyou.com, izveido profilu un ļauj saitam tev piemeklēt līdziniekus starp visiem biedriem. viens mazs brīdinājums - esi uzmanīgs ar bilžu mainīšanu. to var izdarīt tikai divreiz, pēc tam datu bāze saglabās pēdējo bildi uz pus gadu, lai nodrošinātu tās darbību. jāteic gan, ka savu perfekto līdzinieku vēl neesmu atradusi, bet, lai paarbaudītu, vai sistēma principā darbojas, es izveidoju divus dažādus profilus ar atšķirīgām bildēm. un ziniet, meklētājs tiešām atrada otru mani kā vistuvako līdzinieku :) tāpēc pamēģiniet droši, kas zin varbūt atrodat savu dvīni, kurš visu mūžu ticis no jums slēpts kaut kur dziļi āfrikas džungļos :P

ar nākamo komentāru es droši vien riskēju norauties pa mizu, bet jūs neviens mani te nevarat noķert (HA-HA!!), tāpēc atļaušos.. :P biju aizgājusi te uz hokeja spēli. spēlēja vietējā komanda pret kaut kādu tur no citas pilsētas, nu, īsāk sakot, valsts iekšējā čempionāta pirmā spēle šajā pilsētā. turpmāk būšot katru otro nedēļu. Es, kā normāls latvietis, nodomāju - aiziešu, pasēdēšu smuki un papriecēšu acis. tas nekas, ka, kā jau mazajās spēlēs parasti, cilvēku nebūs daudz un komandas nepazīstamas, gan jau tāpat būs jautri. bet zin' kas ir? ZIN' KAS IR? - es smagi kļūdījos.

nee, nee, bija jautri. es kļūdījos par to smuko pasēdēšanu. es dziļi atvainojos visiem patiesajiem hokeja faniem, bet būsim nu godīgi - lielākoties vidējais (aritmētiskais?) latvietis par hokeju atceras tad, kad TV3 saak laist reklāmas par pasaules čempionāta tuvošanos. tā ir kā zīme - jāsak patiprināti dzert alus un fanot. Bet tā kā Vācijā cilvēki alu pastiprtināti dzer visu laiku, diezgan loģiski ir arī tas, ka fano viņi par katru pat vismazāko spēli.

vienā vārdā - iespaidīgi! Tomasam mazliet bija bail no aurojošajiem pūļiem, un visvairāk patika ledus tīrāmā mašīna. Man, personīgi, ļoti simpatizēja dīdžeja humora izjūta: kad uz laukuma iet vaļā kautiņi, hallē ieslēdzas krāsainās gaismas un saak skanēt "Love is all around" :D vai nav burvīgi :)

vispār man vēl daudz kā ir ko teikt, bet, pirmkārt, es nezinu, vai savus prātojumus gribu jaukt kopā ar ikdienas niekiem, otrkārt, man ir slikums rakstīt. tāpēc pavisam īsi:

1) "Tev vēl visa dzīve priekšā, paspēsi" ir stulbums. ja nu visa tava dzīve, kas tev vēl priekšā, izrādās 2 dienas?

2) neviens dzīvē nesatiek nepareizos cilvēkus. tas ir muļķīgs attaisnojums. jautājums tikai ir, vai mēs pareizi saprotam, kādu lomu šie cilvēki mūsu dzīvē spēlē un ko tieši no viņiem mums vajadzētu iemācīties. un var izrādīties, ka jāiemācās ir to, ka neko no viņiem mācīties nevajadzētu.

3) ir cilvēki, kuri neliksies ne zinis, kamēr būsi laipns un lietosi "lūdzu", un palīdzēs tev tikai tad, kad sāksi kliegt. jocīgi cilvēki.
4) kas lēni nāk, tas ilgi jāgaida. jācer tikai, ka tiešām labi nāks.
5) par cilvēkiem atmiņā drīzāk jāpatur labais. tad, lai pasmaidītu, reizēm vajag tikai iedomāties par viņiem.

tas šodien viss.